Vēstures fakti

• 1881
  Rīgā tika nodibināts pirmais zivju pārstrādes uzņēmums, aizsākot modernu zivrūpniecības attīstības laikmetu, kas veicināja zivju resursu pārvaldību un tirdzniecības attīstību Baltijas reģionā.
• 1888
  Sanktpēterburgā īpaša komisija Rīgas šprotēm piešķīra augstākās kvalitātes atzinumu.
• 1911
  Latvijā esošās 20 zivju pārstrādes fabrikas saražoja gandrīz 6 mijonus šprotu kārbas gadā.
• 1912
  Tika dibināta "Baltijas Zvejnieku Centrālbiedrība", kas veicināja nozarei nepieciešamo resursu koordināciju un tirdzniecības sekmēšanu.
• 1920
  Rīgā darbojās 10 konsevu fabrikas, no kurām puse piederēja latviešu uzņēmējiem.
• 1925
  Latvijas valdība pieņēma "Noteikumus par zivju konservu izgatavošanu", kas noteica, ka šprotes izgatavojams tikai no reņģēm vai brētliņām.
• 1929
  Latvijas konservu eksports sasniedza 1230 tonnas gadā.
• 1934
  Šprotes tika eksportētas uz vairāk kā 30 valstīm visā pasaulē.
• 1953
  Pateicoties augstajai kvalitātei un labajām garšas īpašībām Latvijas šprotes ieguva aizvien lielāku popularitāti visā tā laika Padomju Savienībā.
• 1972
  Tika atklāts Rīgas Centrālais zivju pavijons, kļūstot par svarīgu tirdzniecības vietu zivju produktiem un arī šprotēm.
• 1981
  Latvijas zivrūpniecība piedzīvoja lielu izaugsmi, tika izveidoti vairāki jauni ražošanas uzņēmumi.
• 1991
  Atgūstot neatkarību, Latvijas zivrūpniecība piedzīvoja privatizāciju, un daudzi padomju laikos dibinātie uzņēmumi tika pārveidoti par privātiem uzņēmumiem.
• 1996
  Tika dibināta biedrība "Rīgas Šprotes" apvienojot 11 uzņēmumus, kas ražoja šprotes eļļā.
• 2022
  Latvijas zivrūpniecība veiksmīgi pārvarēja izaicinājumus saistībā ar globālām krīzēm, pielāgoja ražošanas procesus un apguva jaunus eksporta tirgus nodrošinot ilgtspējīgu nozares izaugsmi.
• 2024
  Latijas zivrūpniecības nozares uzņēmumi turpina attīstīties, piedāvājot augsti kvalitatīvus, innovatīvus produktus, un lielu nozīmi pievēršot ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstībai ar vietējo izejvielu izmantošanu.